Polenta ir kukurūzas putra, kas var būt mīksta vai cepta. Venēcieši to dievina (iespējams, tāpat kā mēs mīlam kartupeļu pūderi) un katrs saimniece zina savus īpašos polentas receptes un zina, kad jāpasniedz ceptu, bet kad mīkstu. Laba polenta ir no balta kukurūzas miltiem, kas gatavota lēni līdz mīksta. Mums šādi milti ir retums, mums vairāk zināma dzeltenā. Turklāt polenta atšķiras pēc grauda izmēra. Grēsto miltu (bramata) polenta gatavojama 40 minūtes. Lampo grauda polenta tiek pagatavota tikai pāris minūtēs. Es pagatavoju ceptas polentas variantu, no dzeltenā kukurūzas miltiem ar grēstu malumu. Šādu polentu var pasniegt kā garnīru gaļai, vienkārši ar asu uzkodu vai dārzeņiem. Lai pagatavotu mīkstu polentu, galvenais ir nedot tai sabiezēt. Šajā gadījumā jāizmanto lielāks ūdens daudzums. Polentu var gatavot ne uz ūdens, bet uz buljona, vai pievienot sviesta vai tarko siera parmezāna.
Milti
250 g (kukurūzas)
Ūdens
1,5 l
Olivu eļļa
1 ēd.k. l.
Sāls
1 tējk. l.
Lai pagatavotu polentu, ielejam katlā ar biezu dibenu ūdeni un liekam ugunī. Kad ūdens iedeg, pievienojam eļļu, sāli un plānā strūklā izsijājam kukurūzas miltus ūdenī, visu laiku maisot.
Kad ūdens atkal iedegas, samazinām uguni līdz vājai, pārklājam ar vāku un vāram apmēram 40 minūtes. Polentu periodiski maisot, lai tā neizdegtos un tajā nebūtu gabaliņu.
Masa ir jāiegūst ļoti bieza. Izklājam to formā (taisnstūrveida vai ovāla), izlīdzinām un ļaujam tai pilnībā atdziest.
Pēc tam polentu izvelkam no formas un sagriežam gabalos biezumā 2-3 cm. Cepam uz sviesta, tai jāsakustējas labi.
Polentu pasniedzam karstu, to varam pasniegt ar bazilika lapām un sezama sēklām.